Manuprāt, jebkura aktivitāte, kas saistīta ar mūziku, ir atbalstāma. Džezs ir viens no maniem mīļākajiem mūzikas veidiem un, protams, tam veltīta diena ir atbalstāma. Šajā dienā jauniem džezmeņiem ir iespēja kārtīgi izspēlēties, pilnas tiesības sevi parādīt un oficiāli paziņot par to, ka mēs esam un spēlējam.

Būtu jau labi, ja Džeza diena būtu katru dienu, jo džezam pilsētā jāskan biežāk. Mūsu skaistajā mazajā Latvijā ir ļoti daudz talantīgu mūziķu, un ir nepieciešami džeza klubi un šādas svētku dienas, lai ļautu tiem vēl vairāk spēlēt un džemot kopā.

Džeza Diena sniedz brīnišķīgu iespēju plašākai sabiedrībai dzirdēt daudzus talantīgus Latvijas mūziķus vairākās koncertvietās. Latvijas Džeza dienas organizatori demonstrē augsta līmeņa organizēšanas un vadības prasmes. Šis svarīgs kultūrvērtīgs projekts pārstāv Latvijas māksliniecisko kopienu un sniedz labumu visiem iesaistītajiem.

Esmu uzstājies un koncertējis visā pasaulē un vienmēr, vaicājot pēc labākajiem organizatoriem Rīgā, man ieteica Wise Music Society. Džeza mūzika Latvijā nozīmē smagu darbu, tādēļ es domāju, ka ir svarīgi atbalstīt gan vietējos, gan arī starptautiski koncertējošos mūziķus, kuri var uzturēt degsmi un uzšķilt dzirksteli vietējā kopienā.

Var redzēt, ka džezs valstī ir nobriedis un attīstās, pasākumi notiek koleģiāli, ar kopības sajūtu un labu atmosfēru.

Pozitīvi, ka daudzi piedalījās un svinēja šos svētkus, tika gūta liela atsaucība no mūziķiem un koncertu vietām; šī diena bija tikai iemesls izveidot daudz jaunus projektus.

Uzteicama ir organizatoru iniciatīva orientēties uz vietējiem spēlētājiem, kuriem šobrīd pietrūkst kvalitatīva menedžmenta. Tā tik turpināt!

Es priecājos, ka mums ir cilvēki, kuri uzņēmušies tādu lielu darbu un uzrīkoja valstī Džeza dienu.

Mēs kā mūziķi tikai priecājamies, ka mūsu koncerti bija apmeklēti.

Džeza mūzikas žanrs ir obligāti jāatbalsta nākotnē, jo tas izpauž cilvēka brīvo domu lidojumu un ļauj viņam brīvā formā izteikt savas tā brīža domas caur mūziku.

Džeza mūzikai obligāti jāpaliek līdzvērtīgai klasiskajai mūzikai, jo bez džeza mūzikas nebūs arī klasiskās mūzikas. Daudzu klasisko mūziķu komponētajos darbos var dzirdēt džeza mūzikas aizsākumus, un džeza mūzikā daudz izmanto klasiskos darbus, veidojot variācijas par tēmām. Arī modernais džezs visai strauji ienāk mūsu ikdienas dzīves ritmā.

Ir svarīgi, ka Starptautisko Džeza dienu organizē jaunā paaudze: džezs Latvijā, kā muzicēšanas un jaunatnes piesaistīšanas veids, ir ļoti svarīgs. Džezs nebūt nav no mazsvarīgajiem žanriem, ja neteiktu savādāk — tā ir improvizatoriska mūzika, un improvizatoriska mūzika ir domāšanas veids.

Lai džeza mūzika pastāvētu un izdzīvotu, ir jāparādās informācijai par to. Cilvēkam, kuram mūzika nav primāra, kurš neko par to nezina un neklausās, uz jautājumu, kas ir džeza mūzika, bieži vien nav ko atbildēt. Pēkšņi parādās informācija par Starptautisko Džeza dienu, un viņš nodomā – o, kaut kas interesants!

Ir svarīgi, ka cilvēks, kurš aiziet klausīties džezu, saprot, ka tā ir māksla – ļoti dziļa, interesanta, radoša, tāda, ko var baudīt — ir jāaudzina parasta cilvēka attieksme pret džezu.